Prāts ir viss, ko esi pieredzējis, ko esi pārdzīvojis, kas ir jau miris, prāts ir tavas esības nedzīvā daļa. Tu turpini nest to sev līdzi. Tas neļauj būt šeit, un neļauj būt tagad. Tas neļauj būt tev saprātīgam. Pirms tu atsaucies, tas sāk reaģēt. Prāts ir pagātne – mirušais laidelējas virs dzīvā. Prāts apņem tevi kā mākonis: tu nevari redzēt tam cauri, bilde ir neskaidra, viss ir izkropļots. Ļauj lai mākonis izklīst. Paliec bez atbildēm, bez secinājumiem, bez filozofijas, bez reliģijas. Paliec atvērts, vienkārši atvērts, paliec ievainojams, un tu vari uzzināt patiesību. Būt ievainojamam nozīmē būt saprātīgam. Zināt, ka tu nezini, nozīmē būt saprātīgam. Zināt, ka prāta dēļ, tu pazaudē, nozīmē būt saprātīgam. Zināt, ka caur ne-prātu durvis atveras, nozīmē būt saprātīgam. Tā vai citādi, prāts ir muļķība. /Ošo/
Antra Sloka ©