"Tas, ko mēs saucam par dzīvi, nav nekas cits kā nepārtraukta saskarsme starp Visumu un mazo atomu, kas mēs katrs atsevišķi kaut kur lielajā telpā esam. Kosmosa dzīve cilvēkā ienāk un uzņem viņa paša starojumu un pēc tam to sūta atpakaļ Visumā… Un cilvēks no jauna absorbē šo dzīvi, un atkal sūta to atpakaļ … Šo nepārtraukto saskarsmi cilvēka starpā sauc par barošanos, elpošanu un mīlestību. Mums jābūt saskarsmē ar zemi, lai mēs spētu dzīvot fiziskā līmenī, savā ķermenī; mums jābūt saskarsme ar ūdeni, lai mēs spētu dzīvot astrālā līmenī: tas attiecas uz mūsu sirdi; mums jābūt saskarsmē ar gaisu, lai mēs spētu dzīvot mentālā līmenī: tas attiecas uz mūsu prātu; un mums jābūt arī saskarsmē ar siltumu un gaismu, lai mēs dzīvotu dvēselē un garā. Dienā, kad apzināmies šo saskarsmi, Visumu sajutīsim kā milzīgu simfoniju.” /O.M. Aivanhovs/
Antra Sloka ©