Arvien vairāk ikdienā varam ievērot, kā tuvi vai savstarpēji labi pazīstami cilvēki satiekoties publiskās vietās, kā piemēram kafejnīcā gaidot pasūtījumu, savā starpā nesarunājas, bet mijiedarbojas ar savām mobilajām ierīcēm. Līdzīgas situācijas varam ievērot arī draugu un ģimenes lokā, kad cilvēki ir "it kā" kopā, bet to uzmanība ir virzīta uz attēliem mobilajās lietotnēs vai informāciju par citās vietās esošajiem notikumiem. Dzīve, kas notiek tieši šobrīd un tagad, tiek aizstāta ar domām par citām vietām un lietām. Pamazām, tas var kļūt par nelāgu ieradumu, lai izvairītos no dziļām un patiesām sarunām, godīgām attiecībām. Iespējams, arī Tu esi novērojis, ka, esot sabiedrībā, radu, draugu lokā nespēj brīvi atvērties, sajust piederību, izpausties un būt pats.
Kā nepazaudēt patiesu tuvību un mīlestību? Kā justies brīvi un klātesoši šajā pasaulē?
Kur ir tava uzmanība, tur ir tava enerģija.
Pasaule atrodas mūžīgā, nepārtrauktā kustības un pārmaiņu procesā. Šobrīd informācijas aprite notiek ātrāk un izplatās daudz plašāk kā jebkad agrāk. Mēs atrodamies kopējā informācijas laukā. Attīstās visdažādākās sadzīves tehnoloģijas un arī cilvēkam ir iespējas attīstīties – izzinot sevi, pilnveidojot un paplašinot savu apziņu. Iespējas mums šajā gadsimtā ir daudz. Tas, ko izvēlamies, veido mūsu dzīvi. Kam mēs veltam savu uzmanību, ar to sevi piepildām, attīstām, pilnveidojam, sagraujam un atjaunojam. Biodanza metode – ir viena no iespējām cilvēka attīstības dzīves ceļā. Biodanza nodarbība – tā ir vieta kur ir iespējams vairāk sadzirdēt, ieraudzīt, sajust un būt patiesi kopā. Bez maskām un sociālām lomām. Tā ir vieta, kur patiesā klātbūtnē pieaug mīlestības spēks. Tā ir vieta, kur citu cilvēku klātbūtnē, iespējams ieraudzīt sevi attiecību spogulī, vairāk izzināt sevi attiecībās.
Biodanza nodarbībās grupai ir liela nozīme. Tā veidojas kā cilvēku kopa, kas ir ieinteresēti veicināt savu attīstību un atbalstīt šajā procesā citus. Šī grupa, tēlaini runājot ir kā mūsu sabiedrības atsevišķa šūna, maza dzīves laboratorija, kurā pēc intereses un pievilkšanās principa ir apvienojušies cilvēki, kuriem patīk mūzika, kustība un citu personu klātbūtne. Iemesli, kas atved cilvēkus uz grupu ir dažādi, jo katrs ir gājis savu, īpašo dzīves ceļu. Brīdī, kad tiek izpildīti deju vingrinājumi mēs atstājam pagātni aiz sevis, noliekam nākotnes plānus malā un ieliekam sevi visu kustībā, skatienā, mūzikā un emocionālā mirklī, kas ir “šeit un tagad”.
Cilvēki atklāj priekš sevis sen zināmu, bet iespējams, aizmirstu dzīves patiesību - ka tikai tad, kad esam patiesi ieinteresēti otras personas klātbūtnē, mēs ļaujam mīlestībai būt. Apmēram pusotras stundas laikā, dažādos vingrinājumos izjustais, iekšējais pārdzīvojums nereti cilvēkus pārsteidz ar tā emocionālo spēku un niansēto sajūtu smalkumu. Dalībnieki atklāj vēl neiepazītas vai aizmirstas sajūtas, kuru niansētajam smalkumam nav aprakstošu vārdu valodas struktūrā. No cilvēka iekšējiem resursiem dzimst drosme dzīvot ar sirdi, visu ķermeni, un paraudzīties uz dzīvi ar mīlestības acīm. Turpinot regulāri apmeklēt biodanza nodarbības, to dalībnieki atklāj, ka ir pieaugusi viņu spēja pieņemt un cienīt citus, izjūtot katra cilvēka esamības dziļumus. Pakāpeniski, deju vingrinājumos pārdzīvotais, rosina cilvēkus savstarpējās attiecībās kļūt drošākiem, patiesākiem un klāt esošākiem.
Ļaut sev just un būt dzīvam.
Biodanza mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves caur atgriešanos pie savas patiesās būtības, radīt iekšējā pozitīvā emocionālā līdzsvara izjūtu caur savienošanos ar saviem pirmsākumiem. Nodarbībās izmantotā mūzika, kustība, ekspresija un vienotības izjūta ir droša vieta, kur atkal satikties ar citiem, kopā savienojoties ar dzīves prieku un labsajūtu. Biodanza vingrinājumi attīsta un pilnveido cilvēka organisma psihofizioloģisko integrāciju ar kopējiem dabas bioloģiskajiem principiem, ko biodanza radītājs Rolando Toro Araneda nosaucis par biocentrisko pieeju. Tā fokusējas uz visu dzīves un dzīvības formu respektēšanu un cienīšanu.
Dodot sev atļauju ļauties notiekošajam un būt kopā ar mūziku, kustību un citiem cilvēkiem, dejotājiem ar laiku ir iespējams atbrīvoties no liekiem satraukumiem, stresa un uzmācīgām bailēm. Nodarbībās piedāvātā mūzika ved dejotājus satikties ar sevi un savām jūtām. Tāpēc Biodanza nodarbības parasti sauc par Vivensijām, /kas tulkojumā no spāņu valodas – vivecia/, nozīmē - pārdzīvojuma pieredze. Rolondo Toro, saka, ka vivensija “… ir intensīvs cilvēka pārdzīvojums šeit un tagad, kas funkcionē emocionāli, kinestētiski un organiski.”
Pieredzes pārdzīvojums mums rada visaptverošas izjūtas “būt dzīvam” un izraisa intensīvu savas personības uztveri. Nodarbību laikā cilvēki ir kā nekad agrāk “paši”, cienīti, pieņemti un respektēti. Biodanza metode priekšplānā izvirza pārdzīvojumu, nevis apziņu. Tieši pārdzīvojuma momentu ierosināšana veido metodes bāzi. Tāpēc Biodanza radikāli atšķiras no terapijām, kas priekšplānā izvirza apziņu un valodu.
Nodarbību nereti varam salīdzināt ar interaktīvu piedalīšanos izcila režisora izrādē, kurai esi atvēries un izjutis visdažādākās emocijas, esi gan priecājies, gan smējies, gan atraisījis savas sen aizvērtās jūtas, iespējams, pat ļāvis asarām ritēt pār vaigiem, atļaujoties būt klātesošs visam, kas notiek. Pēc izrādes esi sapratis, ka viss, kas noticis šajā pārdzīvojuma pieredzē, ir tevi bagātinājis, paplašinājis tavu apziņu, pilnveido un rosina tevi mainīties, uzlabot savu dzīves kvalitāti.
Biodanza nodarbību dalībnieki grupā ir vienkārši cilvēki – nav nozīmes to vecumam, sociālajam statusam, reliģiskai vai seksuālai piederībai, ģimenes stāvoklim, profesijai un citiem sociālās struktūras rādītājiem. Nereti šie grupas dalībnieku aspekti paliek nezināmi, tie tiek darīti zināmi, tikai tik lielā mērā, cik katrs cilvēks to pats vēlas. Dejā, satiekoties ar citu dejotāju, runā tikai kustība, acu skats, žests, smaids, klātbūtne, pieņemšana cilvēka neatkārtojamībā un veselumā.
Saprasties bez vārdiem.
Spēja sazināties mums visiem ir dota no dabas jau piedzimstot. Var apgalvot, ka tā vienlaikus arī nodrošina relatīvu veiksmi un laimi dzīvē. Māksla saprasties ietekmē gan progresu dabā, gan socializācijas procesu sabiedrībā. Lai mēs spētu patiešām satikt, ieraudzīt un sajust otra cilvēka noskaņojumu, ir nepieciešama patiesa klātbūtne un nedalīta uzmanība satikšanās laikā. Biodanza sesijas laikā notiekošā cilvēku mijiedarbība bez vārdiem šo procesu veicina un padziļina. Bez vārdiem ir iespējams pateikt ļoti daudz. Valoda, lai cik bagāta tā būtu, nespēj aprakstīt cilvēka, kā unikālas un neatkārtojamas būtnes dziļāko būtību. Ar valodas starpniecību mēs viens otram nododam ne tikai informāciju un zināšanas, bet arī stereotipus, kas palīdz mums pieņemt drošākus lēmumus, bet vienlaikus arī ierobežo mūsu uztveri.
Vēlamies mēs to vai nē, cilvēka ķermenis vienmēr runā. Runā sejas izteiksme, acu skatiens. Cilvēku gaita, pat veids, kā tie stāv vai sēž mums var pastāstīt daudz. Zinātnieki ir atklājuši, ka vairāk nekā 70% no cilvēku dzīvās, savstarpējās komunikācijas ir neverbāla. Un šīs ir pašas nozīmīgākās iemaņas, kuras laika gaitā, ienākot mūsu ikdienā elektronisko saziņas līdzekļu laikmetam, tiek aizmirstas un netiek pietiekami praktizētas. Atstājot televizorus datorus un e-pastus, atbrīvojot mobilos telefonus no savām rokām, un parūpējoties lai tie “klusētu”, mēs varam satikties ar to savas personības daļu, kurai ir ķermenis, maņu orgāni un dvēsele. Atnākot uz biodanza nodarbību mēs esam atvienoti no ierīcēm un turpinām atvienot sevi no uzmācīgām domām par šo ierīču saturu.
Deju un vingrinājumu laikā Biodanza dalībnieki neizmanto valodu, lai savstarpēji saprastos. Šādiem nosacījumiem ir zinātnisks pamatojums metodes teorētiskajā pamatojumā. Izslēdzot valodas centru cilvēka smadzeņu struktūrā rodas iespēja veidot jaunas neironu saites smadzenēs. Skolotājs parāda un īsi paskaidro katru vingrinājumu jeb deju. Tādējādi Biodanza grupas nodarbība ir vieta, kur tiek praktizētas un uzlabotas neverbālās komunikācijas iemaņas. Savstarpējā saskaņošanās un sapratne rodas pakāpeniski, un atbilstoši tam, cik katrs no dalībniekiem spēj sajust un izpaust konkrētajā brīdī. Pakāpeniski grupas dalībnieki kļūst brīvāki komunikācijā un savās izpausmēs. Prieks, nogaidīšana, izbrīns, smiekli, sirsnīgs apskāviens - šo emociju izpausmes katrā cilvēkā ir skaistas un unikālas savā neatkārtojamībā. Ieskatīties otram cilvēkam acīs - tā ir atklātība un drosme. Tā ir dāvana un spēja, kas mums katram ir dota piedzimstot. Tā ir iespēja būt patiesam pret sevi, dzīvi un citiem. Tā ir iespēja mācīties patiesi būt kopā ar otru.
Linda un Antra - LBSA lapai
Antra Sloka ©