“Kungs, es nelūdzu brīnumus un vīzijas, es lūdzu spēku ikdienai! Iemāci man mazo soļu mākslu!
Padari mani vērīgu un attapīgu, lai es savlaicīgi spētu apstāties ikdienas dzīves daudzveidībā un pakavētos pie atklājumiem un pieredzes, kas mani satrauca un saviļņoja.
Iemāci man pareizi pārvaldīt savas dzīves laiku. Dod man smalku izjūtu, lai es atšķirtu vissvarīgāko no sev svarīgā.
Es lūdzu Tev atturības un mēra spēku, lai pa dzīvi neslīdētu un neplūstu, bet saprātīgi vadītu dienas gaitu, spētu saskatīt gan virsotnes gan plašumus un atrastu laiku arī mākslas baudīšanai.
Palīdzi man saprast, ka sapņi nelīdz tikt uz priekšu,- nedz sapņi par pagātni, nedz arī par nākotni. Palīdzi man būt šeit un tagad un izmantot šo brīdi kā vissvarīgāko.
Pasargā mani no naivās pārliecības, ka visam dzīvē jārit gludi. Dod man skaidru apziņu, ka grūtības, sakāves, kritieni un neveiksmes ir tikai dabiska dzīves sastāvdaļa, pateicoties kuras mums ļauj augt un nobriest.
Atgādini man, ka sirds bieži strīdas ar saprātu.
Atsūti man īstajā brīdī kādu, kuram ir drosme man pateikt patiesību.
Iemāci man pacietību, jo zinu, ka daudzas problēmas atrisinās tad, ja neko nesteidz darīt.
Tu zini, cik ļoti mums visiem vajadzīga draudzība. Ļauj man būt šī brīnišķās un maigās Likteņa dāvanas cienīgam.
Dod man bagātīgu iztēli, lai īstajā brīdī, īstajā laikā, pareizajā vietā, klusējot vai pasakot es spētu dot kādam nepieciešamo siltumu.
Padari mani par cilvēku, kurš spēj sasniegt arī tos, kuri atrodas dzīves grūtību dziļumos.
Pasargā mani no bailēm dzīvē ko palaist garām.
Dod man nevis to, ko es vēlos, bet to, kas man vajadzīgs!
Iemāci man mazo soļu mākslu." /Antuāns de Sent-Ekziperī/
Antra Sloka ©