1. DEJA TAVAM SIRDSMIERAM

    Deja ir kā garīga prakse un tā veicina mūsu savienošanos ar dievišķo. Apkopojot vairāku pētnieku skatījumu uz deju caur garīgo prizmu, uzmanību var vērst četriem svarīgiem komponentiem, kas palīdz mums deju veidot kā kustību garīgu praksi: telpa, elpa, kustība, klātesamība.

    1. Telpa – droša vide, sagatavošanās dejai, nodoms ar kādu veidojam deju. Mūzika vai klusums – kā tas piepilda telpu. Kādu mūziku izvēlamies. Cik plaša un ērta ir telpa, kurā notiek deja. Pati grupa kāda tā ir arī veido telpu. Ja tā ir daba, tad kā dejotājs vieglāk var savienoties ar to.
    2. Elpa – fokuss, koncentrēšanās vai uzmanības virzība. Elpa palīdz mums nokļūt savā iekšējā telpā, sajust to, apzināties to un sagatavot to kustībai. Elpa sagatavo ķermeni kustībai, palīdz būt esošajā mirklī – te un tagad.
    3. Kustība – saistīta ar mūsu iekšējo pasauli. Kustība, kas atver mūs spontanitāti, impulsivitāti un ļauj būt ekspresīviem, dabiskiem, dzīviem un pilnībā relaksētiem. Kustība aicina uzticēties un ļauties – telpai, mūzikai, elpai, un tā palīdz izpaust dejotāja esību un autentiskumu te un tagad bez vārdiem.
    4. Klātesamība – liecinieks, vērotājs dejai, dejotāju patiesā satikšanās, pieskārieni, apskāvieni un savstarpēji pieņemoša vide.

    Ieskatoties dejas bagātīgajā pasaulē nav šaubu, ka deja spēj transformēt, dziedināt senas traumas un mainīt pasaules redzējumu, tātad deja var kalpot arī kā kustību garīga prakse. Turpinājumā sniegšu īsu ieskatu deju kustībās, veidos, skolās, kuras ietver sevī garīgas prakses.

     

Antra Sloka ©