1. BIODANZA INSTRUMENTI

    Biodanza metode  bāzējas uz septiņiem spēkiem, kas veicina cilvēka fizisko un psihisko veselību, atmodina cilvēka dzīves gribu un atjauno vitalitātes pirmavotu.

    1. Mūzika. Svarīga loma un universāls spēks ir mūzikai, kas veicina kustību. “Tai jābūt enerģijas formai, kas spēj rosināt bioloģiskā un emocionālā potenciāla atmodu”, teicis R.Toro. Tādēļ viena no pamatprasībām ir tāda, ka tai jāveido vienotu veselumu, kas attīstās. R.Toro ar saviem domu biedriem vairāk kā 20 gadus strādāja pie mūzikas semantikas, lai veicinātu vēlamo pārdzīvojumu un rosinātu afektīvi-motoru-ekspresīvu kustību. Biodanza praksē mūzika kļūst par kustību, t.i,, tā kļūst ķermeniska. 
    2. Pārdzīvojums. Mūzika, rosina kustību, un darbība pārdzīvojumu, kas izraisa smalkas izmaiņas limbiski hipotalāmajā un neiroveģetatīvajā sistēmā. Šīs izmaiņas modificē orgānu stāvokli, iekšējos ritmus, noskaņojumu un vielmaiņu organismā. Pārdzīvojums rada visaptverošas izjūtas “būt dzīvam” un izraisa intensīvu savas personības  uztveri.  “Eksistenciālām iniciatīvām jānāk no pārdzīvojuma. Apziņu var piesaistīt vēlāk. Ja to iesaista uzreiz, cilvēks sāk analizēt un aktivizē savus aizsardzības mehānismus. Tā konflikti nostiprinās orgānos.” /R.Toro/ 
    3. Deja. Tā veidojas dabiski un dod identitātes sajūtu, tā veicina izpausmi un palīdz indivīdam pieņemt savu ķermeni, kustības un stāju. Deja uzlabo komunikācijas prasmes, palīdz veidot atbilstošu ķermeņa valodu un cieņu pret sevi. 
    4. Dziedinošs pieskāriens. Pieskārienu iedarbību organiskajā un eksistenciālajā līmenī, neirofizioloģisko glāstu iedarbību bērniem slimnīcā pētīja René Spitz. Ģimenes psiholoģijā, par apskāvienu ietekmi uz attīstību, runā Virdžīnija Satīra. Jaunākie pētījumi rāda, ka glāsti aktivizē sirds asinsvadu sistēmu, samazina  hronisku  motoroaizsarg spriedzi un stiprina imūnsistēmu. No psiholoģiskā viedokļa glāsti samazina seksuālo apspiestību un autoritārisma tendenci. Glāsti veicina seksuālo hormonu veidošanos un seksualitātes nobriešanu, kā arī labvēlīgi ietekmē pašvērtērtējumu un identitātes izpausmi (W.Reich). 
    5. Transs un regresija. “Medicīnā transs tiek atzīts par dziedinošu apziņas stāvokli, kura laikā cilvēks gūst apmēram divreiz vairāk atpūtas, nekā miega laikā.”/Vikipēdija/.  Transs, ko ievada biodanza vingrinājumi ir integratīvs. Speciāli izvēlēta mūzika un kustība metodoloģiski ieved transa rosinošās dejās. „Iziešanai no integratīvā transa ir „atdzimšanas“ kvalitāte,” saka R.Toro. Transa stāvoklī samazinās ķermeņa robežu uztvere, pārdzīvojumu raksturo  dziļa harmonija, zūd egocentrisms. Tāda veida transā zūd saspringums, un tam piemīt ārstējošs efekts. Regresijas stāvoklis ir psiho fizioloģiska atgriešanās  augļa vai perinatālajā periodā, t.i. fāzē tieši pirms piedzimšanas vai pēc tās. Regresijas stāvoklī cilvēks jaunā veidā pārdzīvo un pārstrādā bērnības psihiskos un bioloģiskos apstākļus.  Biodanza pārdzīvojuma pieredzē regresija var būt atjaunojoša, integratīva un tā var  sekmēt (izraisīt) reģenerāciju un psihofizisko kompensāciju, un tai piemīt ārstējošs efekts. Tās anti-stresa iedarbība ir zinātniski pierādīta.
    6. Grupa. Biodanza nodarbībās grupai ir liela nozīme. Tā veidojas kā cilvēku kopa, kas ir ieinteresēti veicināt savu attīstību un atbalstīt šajā procesā citus. Grupā attiecības veidojas caur atspoguļošanu. Biodanza nodarbību dalībnieki grupā ir vienkārši cilvēki - nav nozīmes to vecumam, sociālajam statusam, reliģiskai vai seksuālai piederībai, ģimenes stāvoklim, profesijai un citiem sociālās struktūras rādītājiem. Nereti šie grupas dalībnieku aspekti ir nezināmi.  Šī grupa, tēlaini runājot ir kā mūsu sabiedrības atsevišķa šūna, maza dzīves laboratorija, kurā pēc intereses un pievilkšanās principa ir apvienojušies cilvēki, kuriem patīk mūzika un kustība. Iemesli, kas atved cilvēkus uz grupu ir dažādi, jo katrs ir gājis savu, īpašo dzīves ceļu. Brīdī, kad tiek izpildīti deju vingrinājumi mēs atstājam pagātni aiz sevis, noliekam nākotnes plānus malā un ieliekam sevi visu kustībā, skatienā, mūzikā un emocijā - mirklī, kas ir “šeit un tagad”. Dejā, satiekoties ar citu dejotāju, runā tikai kustība, acu skats, žests, smaids, klātbūtnes un pieņemšanas izjūta katra cilvēka neatkārtojamībā un veselumā, tas virza mūs neapzināti savienoties ar pirmsākumiem un savu patieso būtību.
    7. Apziņas paplašināšana. Biodanza netiecas apzināties esošos pārdzīvojuma procesus. Priekšplānā tiek izvirzīts pārdzīvojums, nevis apziņa. Tai pašā laikā neverbālā kustība un savstarpējā mijiedarbība bez vārdiem, veicina apziņas paplašināšanos. Caur kustību, mūziku, emocijām, dejas laikā tiek pieredzēta dzīve tās mirkļa īstumā. Lai mēs spētu patiešām satikt, ieraudzīt un sajust otra noskaņojumu, ir nepieciešama patiesa klātbūtne un nedalīta uzmanība satikšanās laikā. Biodanza nodarbības laikā notiekošā cilvēku mijiedarbība bez vārdiem palīdz attīstīt un uztvert ķermeņa valodu.

     

    Dzīves griba, dzīvīgums, dzīves spēks vai vitalitāte ir spēja un kaislība sniegties pēc tā, ko jūs vēlaties un kas jums ir nepieciešams. Vēlme dzīvot rodas pirmatnēji, šūnu līmenī un iesaista organisma psihiskos procesos. Par veselīgu vitālo zemapziņu liecina vēlme dzīvot. Cilvēks „dzīvo vairāk“,  jo viņš grib dzīvot, taču šī vēlme dzīvot nerodas no apzinātās gribas, bet no „šūnu vēlmes“. Biodanzas metodes uzdevums ir ar augstāk minētiem instrumentiem veicināt mūsu “šūnas” gribu dzīvot.

Antra Sloka ©