•

1. 

   

   

   

   

   

   • 1
   • 2
   • 3
   • 4
   • 5
   • 6

   Dažreiz, vērojot Mammammas dārzu, izsaktās, ka tas pieder skudrām. Tās ir visur. Viens paliels skudru pūznis  ir pie dārza ieejas, kur aug egle un bērzs. Skudras var sastapt pie ābelēm un ravējot puķes. Tās arī staigā tur. kur it kā neaug nekas, un brīnumaini atrod kādu mazu graudu vai salmiņu, ko nest sev uz  muguras. Skudras dzīvojas arī pie upes. Tipina no vienas vietos uz otru, brīžiem tik ātri un haotiski. Taču ja esi nolicis savu kāju, viņas noteikti ātri uzrāpsies uz tās, lai izpētītu, kas tas tāds ir atnācis te uz viņu zemes.

   Dārzs ir pilns ar maziem un it kā neredzamiem iedzīvotājiem. Taču ja kārtīgi ielūkojas, tad var pamanīt ķirzaciņas, tās dzīvojas parasti pie peonijām. Reiz Mammamma parādīja Lī Zalkti, kas bija izlīdis saulītē sildīties. Apkārt var dzirdēt sienāžus sisinām un bites dunam. Ik pa laikam var redzēt kādu tauriņu. Dārzā dzīvo arī visādas vaboles. Mammamma nobildēja šo zili zaļo, kam izrādās garšo iepuvuši āboli.

   Kad Lī un Lū bija laukos, tad dārzā sāka gatavoties dažādi labumi. Lī priecājās par dzeltenajiem āboliem, kas bija tik garšīgi – saldi un nedaudz skābi. Lū savukārt brīnījās par skaistajiem pīlādžiem, tie gan nebija tik garšīgi – vairāk rūgti kā saldi. Vēl dārzā gatavojās plūmes, bumbieri un vīnogas. Mammamma teica, lai tās vēl neēdot, jo neesot gatavas un varot sāpēt vēders.  Jāpaciesiešas drusku.

    

    

Antra Sloka ©