klātesamības ceļš

  1. par pūlēm

    Pūles ... piepūle ir vērtība!

    Runājot ar cilvēkiem, man bieži nācies dzirdēt: "es gaidu... cik var gaidīt...gaidu un nekas nenotiek". Vai mēs gaidām, kad izdarīs kāds mūsu vietā, vai tas, ko gaidām, notiks pats no sevis? Un cik pūles, cik darbības vai soļus mēs paši veicam ... par pūlēm filozofa un pedagoga Omrāms Mihaels Aivanhovs teiktais:

    “Kur jūs atradīsiet kādu, kurš nolems pielikt pūles, ja vien noteikumi vai apstākļi viņu nepiespiedīs? Tā ir iedzimta cilvēku tieksme, ka tik varētu izvairīties no piepūles un censties novelt savus pienākumus uz citiem: cilvēkiem, dzīvniekiem vai mehānismiem. Un mūsdienās, protams, ar tehnikas progresu, cilvēki visu noveļ galvenokārt uz mehānismiem. Tādējādi viņi ļauj notrulināties dažām savām spējām, bet galvenokārt savai gribai. Tam, kurš grib kļūt spējīgs stāties visām situācijām, jāpieradinās pūlēties. Pat, ja mūsdienās daudzas lietas var iegūt bez pūlēm, ir jāpretojas šim viegluma klimatam. Pretējā gadījumā, kāds būs rezultāts? Mēs būsim piepildīti no ārpuses, un tikai; iekšēji mums nebūs nekā, mēs būsim tukšumā. Pūles ir tās, kas uztur cilvēku uz kājām un pie dzīvības.”