klātesamības ceļš

  1. deja kā dzīve ...

    Deja kā dzīve, dzīve kā deja

    Dagnija Millere-Balandīna. Konsultē Antra Sloka-Jakovļeva, praktiskā psiholoģe, eksistenciālā virziena psihoterapeite un topošā biodejas skolotāja

    Vārds “biodeja” skan visai ezoteriski, vai ne? Taču patiesībā tā ir ļoti dabiska un dvēseliska dzīves deja, kurā griezties spēj ikkatrs no mums. Biodeja māca vērot un saskatīt dzīvības procesus dabā – tur viss notiek secīgi – no sēklas izaug trausls asniņš, tikai pamazām kļūstot par koku. Ir vajadzīgs laiks, lai tas sāktu ziedēt un nest augļus. Tāpat ir ar katru vērtīgu, svētīgu lietu, ko sākam darīt. Nepieciešams laiks un pacietība. Topošā biodejas skolotāja Antra Sloka-Jakovļeva stāsta, ka Latvijā iknedēļas nodarbības biodejā cilvēkiem tiek piedāvātas tikai ceturto gadu. Koks nupat sācis veidoties, tāpēc ziedi un augļi vēl priekšā. Uzzināsim ko vairāk par šo īpašo dzīves deju – BIODEJU!

                                                                                                                                                                                  

     

    Vērtīga pašattīstības sistēma

    Biodeja jeb tās oriģinālais nosaukums “biodanza” ir veidots no diviem vārdiem: “bio” – dzīve, “danza” – deja vai jēgpilna kustība. Tā ir deja, kurā iespējams izdejot dzīvi tās visplašākajā nozīmē. Biodejas pamatlicējs Rolando Toro Araneda (1924 – 2010, dzimis Čīlē) – antropologs, psihologs, psihoterapeits un profesors – par savu ilggadējo un starptautisko darbu ar biodanza metodi nominēts arī Nobela Miera prēmijai. Strādājot Santjago psihiatriskās slimnīcas psihiatriskās pētniecības centrā, kā arī labošanas iestādes zinātniskajā padomē, Rolando Toro izstrādāja dziļāku un universālāku garīgās veselības ideju, kas šobrīd pasaulē pazīstama kā pašattīstības sistēma – biodanza. Metodes ideja Meistaram radās, vērojot dzīvi, cilvēkus un to attiecības. Pateicoties viņa karstajai vēlmei dzīvot laimīgāku, mierīgāku un ar līdzjūtību piepildītāku dzīvi, metode maz pamazām izplatījās arī citur pasaulē. Tā ir zinātniski pierādīta personības attīstības metode, balstīta uz psiholoģiskiem, bioloģiskiem un antropoloģiskiem pētījumiem, kas uzlabo cilvēka fizisko un psihisko veselību. Tā darbojas, atverot cilvēkā pašcieņu, pašapziņu un prieka sajūtu. Deja paredzēta cilvēkiem jebkurā vecumā un svara kategorijā, jābūt tikai vēlmei un pacietībai, lai šim procesam no sirds atvērtos. Biodejas metodika ir plaša un elastīga, to var pielāgot dažādām cilvēku grupām, izmantot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kustību traucējumiem, arī psihisku slimību ārstēšanai.

     

                Ķermenis palīdz dziedināt dvēseli

             Tas, kā jūtas fiziskais ķermenis, ietekmē arī mūsu garīgo pašsajūtu. Antra Sloka-Jakovļeva turpina: “Pavērojiet, kas ar jums notiek, ja noejat pa ceļu 100 metrus ar nolaistu galvu, uzrautiem pleciem un ar skatu uz zemi, vai arī – saspringti, steidzīgi, virzoties uz mērķi un domājot tikai par to, kas vēl šodien jāizdara. Kādas ir sajūtas? Un tagad veiciet šo 100 metru distanci ar iztaisnotu muguru, atvērtību pasaulei, brīvi, saskaņoti ar savu elpu, skatoties uz priekšu un pamanot visu, kas notiek apkārt. Pasmaidot! Vai jūtat atšķirību? Līdzīgi varam paeksperimentēt ar to – kā ikdienā sēžam. Katra izmantotā un ierastā poza rada izmaiņas mūsu organismā – emocionālas, fizioloģiskas un bioloģiskas. Kur nu vēl kustības, kuras apzināti atkārtojam un veicam!”

                Biodeja aktivizē ķermenisko, emocionālo pieredzi, kas ikdienas nemitīgajā skrējienā bieži vien, pašiem to negribot, notrulinās. Biodejā tiek izmantota mūzika, aktivizējošas un relaksējošas kustības, deja, ritma vingrinājumi un satikšanās ar citiem cilvēkiem grupā. Šī tehnika priekšplānā izceļ klātesamības pieredzi, cilvēcisku satikšanos un jūtīgumu. Nodarbību laikā – mūzikas, kustību un kontakta rezultātā – organismā mainās bioķīmiskie procesi, notiek neiroloģiskā līdzsvara atjaunošanās un stiprinās imūnsistēma. Atšķirībā no sarunas psihoterapijā, biodeja dod iespēju iepazīt sevi nevis caur domāšanu – analizējot un apzinoties savus iekšējos konfliktus, bet vedina uz emocionālu, ķermenisku pieredzi un pārdzīvojumu. Jaunā pieredze, kas tiek gūta, dziedina, pozitīvi ietekmē un stabilizē, kā arī ļauj mums daudz intensīvāk atvērties šeit un tagad mirklim.

                Taču dziedināšana notiek tikai tik daudz, cik pats cilvēks uzticas un atveras šai metodei, cik regulāri un klātesoši ar to nodarbojas. “Kāds no mūsu cītīgajiem dejotājiem biodeju dēvē par sava dzīvesprieka vitamīniem. Kāds par spēka un pozitīvisma poti visai nedēļai. Vēl kādam tā ir dvēseles un sirds dziednīca. Citam metode paver ceļu uz tuvām attiecībām. Biodejas iedarbība vērojama trīs svarīgās dzīves sfērās – tā uzlabo fizisko veselību, attīsta personību un ietekmē attiecību virzību. Katrs var gūt šajā dzīves brīdī sev to vajadzīgāko”, stāsta Antra. Viņa atsaucas arī uz kādu interesantu un zīmīgu citātu – “Kad esi noguris no bezgalīgās pašanalīzes, piezvani man. Padejosim. Dievs”.

     

                Tas jāpieredz uz savas ādas

                Mēs varam daudz lasīt un fantazēt, piemēram, par kalniem, taču, tikai pašiem tajos kāpjot, ir iespējams šo procesu pieredzēt, izjust, pārdzīvot un izbaudīt – tā pa īstam. Kā ar jebkuru pieredzi – peldoties jūrā vai upē, nirstot, ejot vairākus simtus kilometrus pa tuksnesi vai jūras malu, iepazīstot mežus un džungļus, dodoties uz pavisam citu pasaules malu utt. Izdzīvojot to līdz kaulam, mēs gūstam pilnīgu un piesātinātu pieredzi – darbojoties, darot, esot klātesoši ar visu savu ķermeni un maņām. Ar biodeju ir līdzīgi, skaidro  Antra Sloka-Jakovļeva: “Tikai tad, kad esam piederīgi un nododamies metodes praktizēšanai pilnībā, varam iepazīt gan pašu procesu, gan katrs pats sevi tajā. Neviena biodejas nodarbība nav vienāda, katra nākamā tikšanās reize atšķiras ar savu vēstījumu, pieredzi un pārdzīvojumu. Tieši caur šo jauno pieredzi soli pa solītim apjaušam, kādas izmaiņas notiek mūsu uztverē, attieksmē, emocijās un sajūtās. Ir būtiski šo pieredzi vērot un nesteidzīgi dot savu vērtējumu, orientējoties varāk uz sajūtu, nevis prāta pasauli. Kad cilvēks uz nodarbību atnāk pirmo reizi, vienmēr saku – ļauj sev būt! Piedalies, izzini bez vērtējuma, noliec malā savus aizspriedumus, daudzās gudrības un priekšstatus par to, kā būtu jābūt. Mēs iegūstam daudz vairāk, ja kā mazi bērni plūstoši ļaujamies iepazīt notiekošo un esam šeit un tagad!”

    Vēlies aktivizēt radošumu un būt par savas dzīves radītāju un vadītāju? Pieņemt savu seksualitāti? Iemācīties tikt galā ar pārāk intensīvu spriedzi? Biodeja māca sajust ķermeni – tā skaistumu, svētumu – un būt saskaņā ar to, dalīties ar emocijām, enerģiju un pieskārieniem. Nebūs ilgi jāgaida, kā mazināsies ikdienišķais nemiers, stress, saspringums un no tā izrietošās veselības problēmas. Daudz vairāk pietuvosimies savai dvēselei, garam, domām, jūtām un emocijām. Vairosies dzīvības enerģija un prieks. Jūtu pasaule līdzsvarosies – vairs nebūsim bezjūtīguma vai pārjūtīguma varā. Biodejas nodarbības (sauktas arī par vivensijām) palīdz nojaukt kontaktēšanās barjeras, tādējādi aicina cilvēku izpausties, nebaidīties un veidot tuvas attiecības – gan ar sevi pašu, gan citiem. Turklāt ar biodeju pavisam droši var nodarboties arī vīrieši. Visi tie, kuri nāk dejot, ir drosmīgi vīrieši. Tādi vīrieši, kuri vēlas dzīvot labāk, padarot savas attiecības harmoniskākas un mīļoto sievieti laimīgāku. Rezultāti – emocionālās un ķermeniskās pārmaiņas – jūtami jau pēc pirmajām piecām līdz desmit nodarbībām.

    Vēlies kļūt par biodejas skolotāju?

    Biodejas skolotājs veido un vada nodarbību – vivensiju (pārdzīvojuma pieredzi) – šeit un tagad. Skolotājs rūpējas, lai mūzika, deju secība, kustības un satikšanās katrā nodarbībā dalībniekus ieved harmoniskā pieredzē, izdzīvojot noteiktu dinamiku; ja rodas nepieciešamība, sniedz atbalstu arī ārpus nodarbībām – privātu sarunu, zvanu vai e-pastu veidā. Lai skolotājs spētu vadīt grupu, arī viņš pats iziet cauri nopietnai un jaudīgai pieredzei, vienlaicīgi esot nemitīgā attīstības un tapšanas procesā – praktizējot, mācoties un uzsmeļot jaunu pieredzi – lai būtu, ar ko dalīties. Skolotājs ir pieejams, klātesošs un vienmēr gatavs sniegt atgriezenisko saiti.

    Par biodejas skolotāju var kļūt jebkurš, kuram vien ir tāda vēlme, taču, uzsākot mācību ceļu, ir jābūt gatavam pārmaiņām – ārējām un iekšējām. Un, protams – jādejo, jādejo, jādejo! Savā laikā biodejas pamatlicējs Rolando Toro veica antropoloģiskus pētījumus un iedziļinājās pasaules kultūrās un tur atrodamajos dziedinošajos rituālos. Viņš centās saskatīt kopīgo un būtiskāko, kas vieno visas kultūras. Meklējumi vainagojās panākumiem, un rezultāti tika izmantoti biodejas metodes veidošanas procesā. Mūs visus vieno dzīve. Bez šaubām, arī attiecības. Mēs visi vēlamies būt pieņemti un piederīgi Zemei, vēlamies būt mīlēti un no sirds mīlēt. Tāpēc – lai dzīve kļūtu piepildītāka, mums no patērētājiem jākļūst par devējiem un radītājiem. Jākļūst patiesiem, jāiepazīst un jāapzinās sava būtība. Antra Sloka-Jakovļeva atsaucas uz austriešu ārstu, eksistenciālā virziena psihoterapeitu un filozofu Viktoru Franklu (1905-1997), kurš ir teicis: “Grūtības rodas tur, ka jautājums par dzīves jēgu ir jāuzdod citādi. Ir jāiemācās pašiem un jāpaskaidro tiem, kuri šaubās, ka būtība nav tajā, ko mēs gaidām no dzīves, bet gan tajā, ko tā gaida no mums”. Un biodeja spēj aizvest cilvēku pie sevis, savas būtības, iekšējā potenciāla un atbildes uz jautājumu – ko dzīvei varu dot es pats? Tas ir svarīgi, jo no šī lielā dzīves jautājuma neizbēgt.

     

    Nemitīgā attīstība

    Biodejas mācības (lai kļūtu par skolotāju) ilgst kā minimums trīs gadus. Šis laiks nepieciešams, lai apgūtu metodes fizioloģiskos, bioloģiskos un psiholoģiskos aspektus, izprastu biodejas virzošos pamatspēkus un attīstības pamatlīnijas. Papildus jāmācās strādāt ar mūziku, jāpārzina kustības un jāsaprot, kā to visu integrēt pārdzīvojumā. Tāpat jāuzsmeļ zināšanas par to, kā veidot nodarbības, lai ikviens dalībnieks izdzīvotu harmonisku un pozitīvu pieredzi. Visām šīm zināšanām no skolotāja jāplūst dabiski un plūstoši. Tāpēc trīs gadu mācības ir tikai sākums, jo, lai vadītājs spētu iedvesmot, viņa Ego jābūt veselam, līdzsvarotam un harmoniskam. “Skolotājs pastāvīgi top un pilnveidojas, pat – pabeidzot mācības – turpina dejot, mācīties, atkārtot un pieredzēt. Šajā ceļā vissvarīgākais nosacījums ir salīdzināt sevi ar sevi. Tikai, skatoties atpakaļ – kas ir mainījies gada, pusgada, divu gadu laikā – ir iespējams redzēt savu izaugsmi. Attīstības ceļš ir nepārtraukta virzība, kur apstāšanās un stagnācija nav iespējama – vai nu ej uz priekšu, vai slīdi atpakaļ”, ar saviem vērojumiem dalās Antra.

     

    No enerģētiskās mijiedarbības nav jābaidās

    Ja aizdomājamies par to, vai, apskaujot pārējos biodejotājus jeb svešus cilvēkus, nepakļaujam sevi enerģētiskās neaizsargātības riskam, nākas atzīt, ka mēs visi kādreiz esam bijuši svešinieki, arī tie, kas tagad draugu, kolēģu un pat radinieku lokā. Pasaule ir pilna paradoksu un pretrunu, un biodeja māca to pieņemt. Katru sekundi, minūti un stundu notiek izmaiņas – divu identisku stāvokļu nav. Psihoterapeite un topošā biodejas skolotāja atgādina: “Mēs domājam, ka – būvējot aizsardzības žogu – būsim drošībā, taču veidojas kārtējais paradokss. Mēs vēlamies būt veseli, harmoniski, laimīgi, tāpēc izlemjam sev uzcelt apkārt aizspriedumu sienu un šaudāmies ar nosodījuma un nepieņemšanas pulveri. Veidojam biezas un augstas sētas, ieviešam niknus suņus, lai privātajā teritorijā neienāktu svešinieki, bet laimīgāki no tā nejūtamies. Nodarbojamies ar garīgām praksēm, sakām, ka savienojamies ar Visumu, taču aizmirstam, ka Visumā ir arī citi cilvēki, ar kuriem mijiedarbojamies – gribam mēs to vai nē. Beigu beigās sanāk pašapmāns, jo, pateicoties visām iepriekš nosauktajām darbībām, Visumam esam nevis pietuvojušies, bet gan attālinājušies no tā. Mēs visi esam saistīti, nemitīgā kustībā un pastāvīgā mijiedarbībā, līdzīgi kā debesu ķermeņi kosmosā. Mūsu enerģijas ikdienā satiekas, lauki pārklājas un ietekmējas, turklāt uz ielas, transporta līdzekļos un veikalos pat daudz intensīvāk, nekā deju nodarbībā, kur ļaujam sev apskaut svešinieku”.

    Veidojot drošību ārpusē, diemžēl aizmirstam, ka to var audzēt tikai iekšēji – stiprinot garu un paplašinot apziņu – ar pieņemšanu, palaišanu un pacietību, veidojot saikni ar savu ķermeni, prātu un jūtām. Mieru un harmoniju dod nevis cīņa, bet spēja būt elastīgam un dzīves pieņemošam jebkuros apstākļos, vienlaikus saglabājot savas augstākās vērtības. Caur apskāvienu iespējams iemācīties ļoti daudz. Tajā pašā laikā biodejotājs vienmēr respektēs, ja otrs cilvēks nevēlēsies vai vēl nebūs gatavs apskauties.

     

     

    Biodejas instrumenti

                Mūzika – viens no biodejas svarīgākajiem instrumentiem. Ietver speciālas komisijas (IBF – International Biocentric Foundation) atlasītu mūziku. Katram deju skolotājam tiek iedoti 20 diski ar apmēram 20 mūzikas skaņdarbiem, kas sakārtoti pēc noteiktas kārtības.

                Kustības un dejas, kuras biodejas metodes tapšanas un praktizēšanas laikā ir sakārtotas speciālā sistēmā un veido vairāk kā trīssimt deju katalogu.

                Grupa – ļoti nozīmīgs biodejas instruments. Bez grupas biodeja nav biodeja. Protams, arī trīs cilvēku grupiņā ir iespējams dejot, taču – jo vairāk cilvēku, jo dažādāka un vērtīgāka pieredze. Un – jo regulārāk cilvēki nāk uz grupu, jo lielāka varbūtība, ka notiks saskare ar daudz dziļāku pieredzi. Biodejas grupas dalībnieki savā starpā mijiedarbojas, tādējādi viens otru atbalsta, pieņem un liek justies drošībā. Grupa spēj stimulēt un dziedināt.

                Saruna – katrā nodarbībā sarunai tiek veltīts laiks līdz 30 minūtēm. Šajā laikā skolotājs sniedz svarīgāko teorētisko ievirzi, un dalībnieki dalās ar savām emocijām, sajūtām un izmaiņām, ko piedzīvo, piedaloties vivensijās. Biodejas nodarbību laikā dalībnieki nerunā – tas tāpēc, lai varētu intensīvāk pievērsties savām sajūtām. Runā tikai skolotājs, kurš ievada un parāda katru nākamo deju.

                Skolotājs – iedvesmotājs un veicinātājs! Tas, kurš ievirza un atstāj katra biodejas dalībnieka ceļā savu pieskārienu. Skolotājiem nav vienādu vivensiju. Līdzīgi, kā tas ir ar jebkuru mākslas darbu – arī katram skolotājam, praktizējot biodeju, izveidojas savs individuālais rokraksts.

     

     

    Antra Sloka-Jakovļeva aicina à

    Ieklausies sirdī un mēģini atbildēt sev uz diviem jautājumiem – vai es tiešām vēlos iemācīties (uzsvars uz vārdu “iemācīties”, kas nozīmē – darīt, darboties un pacietīgi praktizēt) kādu noteiktu nodarbi, tā sadzirdot savu ķermeni, sirdi un dvēseli? Ja atbilde ir patiess JĀ, tad nākamais jautājums, uz ko jāatbild – kāpēc man tas nepieciešams?Ja motivācija būs pietiekama, tad durvis uz KĀ? viennozīmīgi atvērsies! Būsim gatavi negaidītajam!

     

     

    Interesanti fakti:

    “biodanza” sistēma pasaulē darbojas jau 54 valstīs. Zinātniskie pētījumi par bioloģiskajām un psiholoģiskajām izmaiņām cilvēka organismā, nodarbojoties ar šo metodi, ar katru gadu tikai pieaug. Pie mums Latvijā biodeja tiek skatīta kā pavisam jauna pašattīstības metode. Kurš spēra pirmo soli? Sadarbojoties ar Leipcigas Empātijas skolu Vācijā, 2009. gadā Guna Svence (Dr. Psych., profesore un psiholoģe) sāka veidot biodejas skolu Latvijā. Tajā laikā mācības uzsāka pirmā skolotāju grupa, un nu jau ceturto gadu Latvijā strādā apmēram desmit biodejas skolotāji. Šobrīd šim skaitam pievienojas skolotāji arī no otrās apmācību grupas. Un ar 2017. gadu Latvijā tiks organizētas mācības jau trešajai skolotāju grupai.

    Latvijā pamazām izplatās arī biodeja bērniem (TANZPRO Biodanza). Ir pat veikti pirmie pētījumi, kas liecina, ka šī intervences metode uzlabo bērnu sociālās prasmes. Viņi iemācās labāk regulēt savas emocijas, saņem lielāku atbalstu un jūtas daudz drošāki savās izpausmēs. Šogad Latvijā tika rīkots jau ceturtais biodejas festivāls. Pamazām piepildījies arī dejotāju sapnis – sadejoties ar citām tautām – šajā gadā festivālā piedalījās vairāk nekā divdesmit viesu – no Austrijas, Spānijas, Vācijas un Holandes.

     

     

    Raksts publicēts žurnāla TAKA 2106. g. septembra nummurā