klātesamības ceļš

  1. par ciešanām

    Ja Tu nenonāksi līdz stāvoklim, kurā esi pilnībā izzudis un eksistē tikai Dievs, tu turpināsi ciest. Ciešanas nerada nekas ārpus Tevis, ciešanas rodas tāpēc, ka Tu nespēj būt tas, kam Tev jābūt. Ciešanas nerada neviens cits, ciešanas ir Tavs iekšējais nemiers.

    Un šajās ciešanās ir sēkla. Augs vēlas dzīt asnus. Sēkla ir agonijā. Tā nespēj būt mierā, kā gan tā spēj būt mierā? Ja tā būs mierīga, kokam nebūs iespēju piedzimt. Sēklas miers nozīmētu koka nāvi. Sēkla nevar atpūsties. Sēklai jāiet cauri ciešanām. Sēklai ir jābūt nemierīgai, līdz tā atrod augsni, kurā tā var piedzimt, zaudēt sevi un ļaut atraisīties sevī apslēptajiem spēkiem.

    Sēkla izzūd, un augs ir piedzimis. Tu izzudi un Dievs ir piedzimis.

    Cilvēks ir sēkla, un kā sēklai cilvēkam ir lemts būt ieskautam ciešanās.

    Ciešanas ir nepieciešamas, jo bez tām nekad nepiedzimtu Dievs.

    Ošo.