klātesamības ceļš

  1. receptes dvēseles mieram un mīlestībai

    Autore: Dagnija Millere-Balandīna,

    konsultējusi psihoterapeite Antra Sloka Jakovļeva,

    la.lv. 17.02.2016.

     

     

    Tieši dvēsele ir tā, kas dod signālus un liek padomāt par mūsu vērtībām, par to – cik un kā darām pāri savam ķermenim, prātam, emocijām un attiecībām. Dvēsele ir kā ceļvedis, kā iekšējais līdzsvara mērs. Tiklīdz sākam kontaktēties ar savu iekšējo balsi, ieklausāmies, sadzirdam to un atbilstoši rīkojamies, tā agrāk vai vēlāk, mazāk vai vairām ejam uz to, lai radītu un sajustu mieru pašas sevī.

     

     

    Šķirsim vaļā recepšu burtnīcas!

    Jā, ziema šogad mūs vairs īsti nelutina. Visapkārt pelēcīgs un slapjš. Arī saules stariem tikai pa retam izdodas izlauzties cauri mākoņiem. Un pietiek vien kādam ierunāties par esošajiem laikapstākļiem un vizuālo ainu, kas redzama ārā pa logu, kā tūlīt pat gribas pačīkstēt līdzi un noskaņojuma termometrs sāk strauji kristies. Ļaujoties šīm sajūtām, pašām to nemanot, atradīsim arī daudz ko citu, par ko pasūdzēties. Tāpēc, kamēr vēl neesam pārņemtas ar negatīvo skatu uz dzīvi un nav saķertas iesnas, ir vērts vilkt laukā ar putekļiem apklātās recepšu burtnīcas, iesaka psihoterapeite Antrs Sloka-Jakovļeva.

     

    Tas taču ir tika sievišķīgi – krāt receptes. Radīt ko jaunu, dalīties, ieteikt draudzenēm un kolēģēm. Nav pat svarīgi, vai tā būtu kādas īpašas kūkas, marinētu gurķīšu vai sejas maskas recepte, dzīves ritumā tā noteikti atradīs savu pielietojumu. Toties vīriešiem vairāk piestāv instrukcijas, kur tiek norādīts, kā rīkoties – konkrēti, tieši un precīzi. Sievietes vairāk ir radītājas, šajā gadījumā – iedvesmojošu recepšu veidotājas. Tā mēs pilnveidojamies. Mēs esam būtnes, kuras var ļauties, plūst, nogludināt asumus un radīt skaisto. Lai gan šajā pirms-pavasara laikā iedvesmai noderētu arī kulinārijas receptes, psihoterapeite Antra šoreiz izgaismos tās, kas varētu lieti noderēt dvēseles mieram un mīlestībai pret sevi, saviem tuvajiem un pasauli kopumā.

     

     

    Recepte Nr. 1 – Jautājumu uzdošana

    Uzdosim sev jautājumus – kas man šajā dzīves mirklī un periodā ir vajadzīgs? Kas man nepieciešams, lai sajustu mieru? Laiks to apzināties. Varam arī jautāt – kas vajadzīgs manam ķermenim? Kas pietrūkst un nepieciešams manai emociju pasaulei, manām jūtām, attieksmei pret sevi un pasauli? Kas nepieciešams attiecībās? Kur visvairāk klīst manas domas? Kam es veltu savu brīvo laiku? Vai man tas patiešām patīk? Kas var mani iepriecināt? Kas – nomierināt? Reizēm šie jautājumi var palīdzēt, kā rezultātā rodas pat konkrētas atbildes un uzdevumi. Bet reizēm tieši otrādi – jautāšana ieved mūs vēl lielākā strupceļā. Atbildes skan – nezinu, nezinu, nezinu… Tad ir jāmeklē citi ceļi, jo ne visiem vienmēr der viena un tā pati recepte.

     

     

     

    Recepte Nr. 2 – Rūpes par savu ķermeni

    Viens no veidiem, kā sajust un dziedināt savu dvēseli, ir – rūpēties par savu ķermeni. Ķermenis ir mūsu dvēseles mājas, un ķermenis ļoti labi pārzina savas vajadzības. Varam sapucēt sevi, no matu galiņiem līdz papēžiem, nopirkt jaunu lūpu krāsu vai pavasara mētelīti. Apmeklēt stilista kursus vai palutināt sevi ar SPA procedūru. Taču ar šīm rūpēm vien nepietiks. Lai mūsu ķermenim ļautu justies vieglāk, būtu nepieciešams pamainīt arī ēdienkarti, ēdot zaļāk un veselīgāk. Tāpat ir daudzas citas svarīgas, visiem labi zināmas lietas, kas neko daudz nemaksā, bet diemžēl bieži vien ikdienas skrējienā tiek piemirstas, piemēram – fiziska telpa un vienatne, svaigs gaiss, kustības ķermenim un labs miegs. Ir vērts parūpēties, lai kaut pusstundiņu dienā tu pabūtu viena, ieklausītos savā ķermenī, nesteidzīgi izjūtot to. Pastaigājoties ej lēnāk, apzinoties katru soli. Dodies pie dabas vismaz vienu reizi nedēļā. Ejot – pievērs vairāk uzmanības savai elpai, sajūti katru ieelpu un izelpu. Elpo dziļi un ritmiski. Pamēģini savā pastaigā iet raitā solī – ar smaidu un prieku sejā. Vai pavisam lēni, vērojot visu apkārt esošo.

     

    Vari arī iepriecināt un pārsteigt savu ķermeni ar nodarbībām, kādas tas vēl nekad nav pieredzējis. Piemēram, iet dejot vai iemācīties kādu konkrētu deju. Iespēju ir ļoti daudz, un pēdējos gados ir parādījušās arvien jaunas dejošanas iespējas – Zumba, Go Go deja, Laikmetīgā deja, Bio-deja. Ir iespējams pamēģināt austrumu cīņas nodarbības vai pat baletu (jā, to var darīt jebkurā vecumā!). Vēl – nūjošana, peldēšana, skrituļošana, skriešana, braukšana ar riteni un vēl un vēl. Nepieciešams tikai pierunāt sevi, saņemties un uzsākt ko jaunu. Redzēsi – ķermenis pēc tam pats vilks mūs no mājas laukā. Un, ja būsim godam izvingrinājušas savu ķermeni, arī labs miegs būs garantēts, uzmundrinoši saka psihoterapeite.

     

     

    Recepte Nr. 3 – Pozitīvo emociju vairošana

    „Sieviete staro – visa māja gaismas pilna; sieviete sadrūmusi – mājā satumst”, vēsta indiešu sakāmvārds. Sievietei loma – pavarda kūrēja, uguns sargātāja – tiek piešķirta vairākās kultūrās. Un tas patiešām ir skaists uzdevums – vairot gaismu, siltumu, apzinoties, ka to spējam. Viss, kas sniedz pozitīvas emocijas, vairo gaismu un prieku mums apkārt. Tāpēc pavisam noteikti katrai no mums nepieciešams apkopot receptes, kā radīt pozitīvas emocijas sevī.

     

    Ir vērts atcerēties un apzināties visas tās darbības, kas liek mūsu asinīs kūsāt dzīvespriekam un vairo enerģiju. Katra no mums var izveidot savu sarakstu ar jau zināmām lietām. Un, ja pārvarēsim savus stereotipus un aizspriedumus, varam kļūt arī par pozitīvo emociju meklētājām un vairotājām, tā dzīvi veidojot daudz interesantāku un ar laimi piepildītāku. Pārkāpjot pāri savai komforta zonai, varam paplašināt savu pieredzi, lai – atskatoties uz nodzīvoto – varam pasmaidīt, ka esam to pamēģinājušas. Kas tas varētu būt? Piemēram, iemācīties spēlēt bungas vai flautu, sākt zīmēt un gleznot, lidot ar gaisa balonu, ienirt ūdens dzelmē, sērfot, stāvēt uz galvas vai spēlēt teātri. Katru rītu iet peldēt un turpināt to līdz pat salnām. Aiziet uz šūšanas vai tamborēšanas kursiem. Tiklīdz pārvaram savu „nevarēšanu, negribēšanu un nepatiku”, mēs palēnām pārvaram arī savas „bailītes un bailes”, tādējādi gūstot daudz vairāk dzīvības enerģijas. Mūsu acis smaida un dvēsele priecājas!

     

    Var darīt arī pavisam vienkārši – katru dienu pamanīt, saskatīt vismaz desmit pozitīvas lietas vai paveikt tās pašai. Piemēram, labs vārds un maigs glāsts saviem tuvajiem pie brokastu galda. Smaids mašīnas šoferim blakus mašīnā, kad atrodamies sastrēgumā. Saules stari, kas iespīd sejā, izejot pusdienas laika pastaigā. Kāds atver jums durvis un palaiž pa priekšu. Jūs paceļat lielveikalā nokritušu preci. Ejot cauri parkam, saklausāt putnu dziesmas. Jūs ieraugāt pirmo sniegpulkstenīti. Iemācīsimies pamanīt vienkāršās lietās īpašo! Būt šeit un tagad. Tad katrs dzīves mirklis būs burvības vērts.

     

     

    Recepte Nr. 4 – Attieksmes mainīšana (vajadzības gadījumā)

    Kad dvēselē iestājies miers, mūsu acis mirdz un jūtam sevī mīlestību, ar ko gribas dalīties. Tieši attieksme pret sevi, otru un pasauli sniedz mums iespēju gan piepildīt sevi, gan dot no sevis otram. Tāpēc – lai mūsu „sirds trauks” mutuļotu no mīlestības, vispirms par to ir jāparūpējas un šis trauks jāpiepilda. Psihoterapeite Antra Sloka-Jakovļeva dalās ar ieteikumiem, kā piepildīt savu trauku ar mīlestības enerģiju:

    • izvēlēsimies vairāk komunicēt ar patīkamiem, gaišiem, optimisma un enerģijas pilniem cilvēkiem, kā arī iedrošināsim sevi iepazīties ar jauniem;
    • veidosim tuvākas attiecības ar cilvēkiem, kuri mums tic un atbalsta;
    • teiksim NĒ, kad gribas teikt NĒ, un sacīsim JĀ, kad gribēsim teikt JĀ!

    Tad spēsim dot arī otram:

    • atļausim viņam būt tādam, kāds viņš ir, dāvāsim patiesu klātbūtni;
    • ja kaut ko vēlēsimies no otra – palūgsim, nevis klusējot gaidīsim;
    • izvairīsimies no trešo personu aprunāšanas un nosodīšanas;
    • biežāk teiksim – PALDIES!

     

    Burvīgu torti mēs varam izcept tad, kad zinām un izmantojam precīzas sastāvdaļas, iespējams, pilnveidojam, taču gatavošanas procesā noteikti pielietojam arī savu attieksmi, visu darām pacietīgi un ar izjūtu, esot šeit un tagad. Tieši tāpat ir ar katru jaunu lietu, ko vēlamies ieviest savā dzīvē, tā mazdrusciņ mainot arī sevi – tā nāk pamazām, ar pacietību un pastāvīgu darbību. Ejot lēnāk, varam iegūt vairāk!